Latvijas Restauratoru biedrība 2026. gada rudens sezonu atklāja š.g. 26. augustā ar profesionālu izbraukumu uz Talsiem, Ventspili un Popi. Dienas programma ļāva vienā maršrutā ieraudzīt ļoti atšķirīgus kultūras mantojuma saglabāšanas piemērus – no vēsturiskas koka ēkas atjaunošanas un unikālu baroka gleznojumu restaurācijas līdz baznīcas torņa pulkstenim, altārgleznai un Popes muižas vēsturiskajam interjeram.
Talsos viesojāmies Mīlenbaha ielā 10, kur iepazināmies ar vēsturiskas koka ēkas atjaunošanu. Nama saimnieks, Latvijas Restauratoru biedrības biedrs un Latvijas Amatniecības kameras namdara amata meistars Raivis Austriņš dalījās praktiskajā pieredzē par vēsturisko koka konstrukciju saglabāšanu un tradicionālo amatniecības prasmju nozīmi. Tieši šīs aptuveni 150 gadus vecās, ugunsgrēkā cietušās Talsu vēsturiskā centra ēkas atjaunošanas pieredzi Austriņš pagājušājā gadā prezentējis arī ICOMOS CIVVIH starptautiskajā konferencē Kuldīgā.
Ventspilī apmeklējām vēsturisko koka ēku Tirgus ielā, kur restaurācijas laikā atsegta senā guļbūves konstrukcija un īpaši nozīmīgi 18. gadsimta baroka polihromie griestu un sienu gleznojumi. Par ēkas vēsturi, izpēti un restaurācijas procesu stāstīja arhitekts, būvmākslas objektu restaurators-vecmeistars Pēteris Blūms, savukārt ar gleznojumu konservācijas un restaurācijas darbu iepazīstināja stājglezniecības, monumentālās glezniecības un polihromā koka restauratori Zane Kēlere un Dmitrijs Laščetko.
Dienas programma turpinājās Popes evaņģēliski luteriskajā baznīcā, kur iepazināmies ar dievnama un torņa restaurācijas jautājumiem, restaurēto torņa pulksteni un altārgleznu. Popes baznīcā mūs sirsnīgi uzņēma LRB biedrs Popes draudzes mācītājs un ērģeļmeistars Jānis Kalniņš, Draudzes priekšniece Ginta Žeimunde Roberts Grīnbergs un Dace Sāmīte no biedrības “Popes muiža”, kā arī pašreiz baznīcā notiekošo vērienīgo torņa torņa rekonstrukcijas darbu vadītājs arhitekts Aldis Orniņš un restaurācijas darbu veicējs Māris Minalgo. Popes luterāņu baznīcā iepazināmies ar Altārgleznas restaurāciju, ko savulaik īstenoja Latvijas Mākslas akadēmijā Daces Pāžes vadībā, tajā iesaistoties studentēm Rēzijai Martai Zegnerei un Laurai Vucenai. Ar Popes baznīcas tapšanu un pārmaiņām mūs iepazīstināja mākslas zinātniece un būvpētniece Eva Rotčenkova. Īpaši interesants bija Krišjāņa Rimšāna stāstījums par torņa pulksteņa metāla elementu restaurāciju, kuram sākuma fāzē palīdzēja metāla restauratore Auce Purmale un restauratore vecmeistare Rasma Lezdiņa. Bet ķīmisko analīžu veikšanai tika piesaistīta restaurācijas ķīmiķe Indra Tuņa.
Popes baznīcā Aldis Orniņš un Māris Minalgo mūs detalizēti iepazīstināja ar sarežģīto torņa restaurācijas procesu un risinājumu meklējumiem, kuros konsultējis arī arhitekts un restaurators Pēteris Blūms. Torņa tehniskais stāvoklis ilgstoši bijis problemātisks – jau vēsturiskajos avotos 19. gadsimtā minētas plaisas un konstrukciju bojājumi. Taču pašreiz galvenā problēma ir mitruma iedarbībā radušies jumta seguma bojājumi, kuru sekas ir trupes sēņu izplatīšanās vēsturiskājā koka konstrukcijā. Sagatavošanās mūsdienu restaurācijai sākās ar torņa lāzerskenēšanu un 3D modeļa izveidi. Torņa vairākos stāvos protezētas nesošās koka konstrukcijas, izbūvējot arī īpašas palīgkonstrukcijas torņa pacelšanai, lai varētu nomainīt satrupējušās pārseguma sijas un risināt spāru krēsla un spāru nostiprināšanu. Restaurācijas gaitā īpaši nozīmīgs ir jautājums, kā saglabāt pēc iespējas vairāk vēsturiskās koka substances, vienlaikus nodrošinot konstrukcijas nestspēju un torņa ilgmūžību, tādēļ darbi nav vienkārša bojāto elementu nomaiņa, bet rūpīga katra konstrukcijas mezgla izvērtēšana.
Brauciena noslēgumā iepazinām Popes muižas ansambli un tā saglabāšanas stāstu. Biedrības “Popes muiža” valdes loceklis, vēsturnieks un Latvijas Piļu un muižu asociācijas vadītājs Roberts Grīnbergs ļāva daudz dziļāk izprast gan muižas vēsturi un fon Bēru dzimtas mantojumu, gan vietējās kopienas ilggadīgo darbu tā saglabāšanā. Īpaša uzmanība tika veltīta arī vēsturiskajiem interjeriem un restaurētajiem priekšmetiem, tostarp Popes muižas ēdamzāles bufetei, kuras restaurāciju veicis mēbeļu un interjera iekārtas priekšmetu restaurators-meistars Aigars Pilenieks.
Šādi LRB izbraukumi nav tikai ekskursijas. To galvenā vērtība ir iespēja redzēt restaurācijas procesu objektā, uzdot jautājumus cilvēkiem, kuri konkrēto darbu veikuši, pārrunāt izvēlētos risinājumus un dalīties profesionālajā pieredzē. Vienā dienā satiekas arhitekti, būvpētnieki, restauratori, amatnieki, vēsturnieki, objektu saimnieki un cilvēki, kuri gadiem rūpējas par sava mantojuma saglabāšanu.
Sirsnīgs paldies visiem, kuri mums veltīja savu laiku, atvēra objektu durvis un dalījās zināšanās un pieredzē: namdara amata meistaram Raivim Austriņam, arhitektam un būvmākslas restauratoram-vecmeistaram Pēterim Blūmam, restauratoriem Zanei Kēlerei un Dmitrijam Laščetko, biedrības “Popes muiža” valdes loceklim un vēsturniekam Robertam Grīnbergam, mākslas zinātniecei un būvpētniecei Evai Rotčenkovai, Krišjānim Rimšānam, mēbeļu un interjera iekārtas priekšmetu restauratoram-meistaram Aigaram Pileniekam, kā arī Jānim Kalniņam, Mārim Minalgo, Aldim Orniņam, Dacei Sāmītei un Gintai Žeimundei. Paldies par šo dienu, par redzēto un, pats galvenais, par gatavību dalīties savā profesionālajā pieredzē!
Liels paldies arrī biedrības atbalstītājam Valsts Kultūrkapitāla fondam un Biedrības "Popes muiža" atbalstītājam Ventspils Brīvostas pārvaldei, kuru atbalsts ļāva mums šo pasākumu īstenot!
Sirsnīgs Paldies arī visiem Latvijas Restauratoru biedrības biedriem, kuri spēja izbrīvēt laiku un iekļauties restauratoru un arhitektu noslogotā darba grafika plūsmā, lai šo visu redzētu un piedzīvotu !